PIKU Vadītājas sleja, septembris 2021

Sveiciens oktobrī!  Te Laima, zīmolu PIKU un Mazā cilts radītāja un vadītāja. Tā pati Laima, kas ik pa laikam parādās Instagram un Facebook, lai pastāstītu par kādu jaunumu, pajautātu kādu jautājumu vai padalītos ar ikdienu darbnīcā vai veikalā. Šodien esmu šeit, jo vēlos dalīties un nostiprināt sajūtas, domas un emocijas kādas mani pavada ik mēnesi vadot abus šos brīnišķīgos uzņēmumus. Tāpēc aiziet - mana otrā vadītājas sleja - Septembris, 2021.

Bērnības atmiņas

Mēs dzīvojam iespēju pilnā pasaulē un, lai pie kādiem apstākļiem, bet tikai mēs varam izvērtēt savu situāciju un ieklausīties sevī - kas ir tas, ko mēs no sirds vēlamies. Vārds Laimai ar savu stāstu, kas šodien, atbalsojies pieredzes prizmā, liks aizdomāties par to, ko varam dot saviem bērniem, par dzīvi un tās vērtībām.

“Bērnībā, kad es biju maza, mamma mēdza piestrādāt dažādos darbiņos, lai nopelnītu. Viens no tiem bija kāda dzīvokļa uzkopšana. Mana mamma bija tā, kas pamanīja, kā es maza būdama pievēršu uzmanību detaļām un kā man patika skaista un sakārtota vide sev apkārt. Mamma novēroja, ka tāda vide man palīdzēja labāk sasniegt mērķus – tajā laikā mācīties, būt radošai un atvērties pasaulei. Mājās gan bieži vien to nebija iespējams panākt, dzīvojām astoņu bērnu ģimene vienā dzīvoklī.

Reiz viņa mani paņēma līdzi uz savu darbiņu – uzkopjamo dzīvokli. Kad tur nonācu, kā tagad atceros – kā manas acis iepletās un sirds sitās straujāk, tas bija kaut kas WOW! Neliels dzīvoklītis, Rīgas centra mājā Elizabetes ielā, vienā no pēdējiem stāviem, kas bija tik skaisti iekārtots un elegants! Mamma man toreiz jautāja – Laimiņa, vai Tu gribētu dzīvot šādi? Es smaidot atbildēju – jā! Tajā brīdī es sapratu, ka var dzīvot arī citādāk! Tolaik mūsu ģimenes apstākļi nebūt nelīdzinājās tam, ko es redzēju tajā dzīvoklī un, godīgi sakot, es pat nedomāju, ka var būt arī citādāk.

Šonedēļ mūsu mājās es tiku pie jauna skapja, pēc tam, kad vairākus gadus samierinājos ar daudz mazāku. Domāju, ka mums nav vietas lielākam skapim un šis pagaidu skapis man ļoti patīk. Šoreiz man vajadzēja atteikties no detaļām par labu komfortam un ietilpībai, tāpēc sanāk mazliet otrādāk. Bet arī ļoti vienkāršs piemērs, kas parāda, ka ierobežoju sevi, šoreiz pārāk ieslīgstot detaļās. Pēc tam skatoties uz jauno skapi pie sevis domāju, kāpēc tik ilgi samierinājos?

Tajā brīdī es arī atminējos šo stāstu. Sanāk, ka toreiz bērnībā man pavisam neapzināti radās vīzija – radīt ap sevi skaistu un iedvesmojošu vidi, neatlaidīgi tiekties uz to un pat, ja tagad tas nav iespējams, ticēt un tiekties, ka reiz tā būs.

Tas, ko vēlējos ar šo bērnības atmiņu stāstu pateikt ir – radiet saviem bērniem apstākļus, kas parāda, ka var dzīvot vēl skaistāk, vēl plašāk, vēl vērienīgāk. Mēs, vecāki, šodien esam tie, kas var parādīt savām atvasēm plašās pasaules iespējas – vērojot savus mazos un palīdzot viņiem tur, kur redzam "šaurāku" skatu. Mēs varam iemācīt viņus tiekties pēc labākā, nesamierinoties ar to kā ir un neieslīgst rutīnā, tieši mēs varam viņiem dot piemēru, lai vēlāk viņiem nebūtu jāstrādā ar saviem limitējošiem priekšstatiem, kas tagad ir ļoti aktuāli dažādās kouču mācībās un vebināros. Dodoties pie dabas, dodoties ceļojumos, dodoties uz izstādēm, ciemos pie cilvēkiem, kam ir tā, kā mēs gribētu, lai mums ir,  jebkur! Visas šīs darbības paplašina gan mūsu, gan viņu redzesloku un galvenais, ka redzētais liek bērniem sapņot, iztēloties, sniegties tālāk, cerēt un tiekties pēc laimīgākas dzīves. Parādot bērniem citu telpu, mainot pašu vidi, radinot pie pārmaiņām mēs tiem atveram acis uz dzīvi, kuru var un vajag nodzīvot pilnasinīgi. No visas sirds to arī novēlu ikvienam!

Protams, mums pašiem arī ir savi ierobežojošie priekšstati, ar kuriem mums katram jāstrādā. Tas ir diezgan dziļš temats, ar kuru sastopos ik uz soļa, piemēram, pagājušonedēļ kādās mācībās bija jautājums - kas ir tas, kas Tevi attur no mērķu sasniegšanas? Jau sāku domāt pie sevis atbildes. Pēc tam parādījās nākamais slaids. Ar šo citātu arī nobeigšu septembra sleju – “Vienīgā lieta, kas Tevi attur no mērķu sasniegšanas, ir tas sviestainais stāsts, kuru Tu, dienu no dienas, turpini sev stāstīt, meklējot attaisnojumus, lai neko nedarītu!” Džordans Belforts.”

Uz tikšanos jau pēc mēneša, kad Laima būs sasmēlusi rudens šarma spēku un pie durvīm klauvēs jauns iedvesmas stāsts!

Teksts: Lauma Ozola