PIKU Vadītājas sleja, Augusts, 2021

Sveika vai sveiks lasītāj, te Laima, zīmolu PIKU un Mazā cilts radītāja un vadītāja. Tā pati Laima, kas ik pa laikam parādās Instagram un Facebook, lai pastāstītu par kādu jaunumu, pajautātu kādu jautājumu vai padalītos ar ikdienu darbnīcā vai veikalā. Šodien esmu šeit, jo vēlos dalīties un nostiprināt sajūtas, domas un emocijas kādas mani pavada ik mēnesi vadot abus šos brīnišķīgos uzņēmumus. Tāpēc aiziet arī mana pirmā vadītājas sleja - Augusts, 2021. 

Vasara ir laiks, kad baudīt saulaino un silto laiku, un laiks, kad ir iespēja būt kopā ar ģimeni un atpūsties. Pēc interesantā ziemas perioda, un arī pēc iepriekšējā gada, kas pilns ar neziņu, pārmaiņām, ierobežojumiem, un pat lika pārdomāt abu uzņēmumu dzīvotspēju, vasara bija kā saldais ēdiens, tāpēc novērtēju to jo īpaši. Ja esi bijis kaut kādā mērā ierobežots, tad tu labāk spēj novērtēt, cik svarīgas un vērtīgas dzīvē ir iespējas darīt un dzīvot savu dzīvi, kā iepriekš. Tāpēc vasarā visa komanda pārmaiņus atpūtāmies. Tajā pat laikā vasaras beigas un augusta mēnesis atkal iedod jaudīgu sākumu rudens un ziemas sezonai. Lai gan mēs vēl nezinām, kāda tā būs, mēs darīsim savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.

Vasaras vidū noslēdzās PIKU dalība LIAA Radošo industriju inkubatorā, kurā darbojāmies četrus gadus un ieguvām nenovērtējamu pieredzi, zināšanas un atbalstu. LIAA paspārnē nebaidījāmies izmēģināt jaunas idejas, jaunus tirgus un jaunas iespējas. Katra mēneša Check-in sapulcēs mēs risinājām "3P" jautājumus - progress, plāni un problēmas. Jūlijs un augusts bija pirmie mēneši bez atskaitīšanās, un ziniet, man laikam tas pietrūkst, tāpēc vienu vakaru izdomāju,  ka sākšu atskaitīties pati sev un Jums. Tā nu esmu piesaistījusi palīgos žurnālisti Laumu Ozolu, ar kuru, starp citu, man bija intervija žurnālā "Una", un ir tapusi mana pirmā vadītājas sleja, kuru vēlos, lai tu gardi notiesā, gluži kā siltu kruasānu sestdienas rītā.

Augusts bija īpaši skaists un jaudīgs mēnesis. Mums augusts iezīmē sezonas sākumu, un ir svētku mēnesis, jo veikalam Mazā cilts un man pašai ir dzimšanas diena. 8. augustā mēs nosvinējām veikala 3 gadu jubileju. Priecājos vēl aizvien, ka veikala plašums un vieta - Tērbatas iela, kas ir mana mīļākā iela kopš bērnības, jo netālu no veikala es dzīvoju, sniedz iespēju tikt ieraudzītiem. Tāpat arī sasniedzamība pēc klientiem ļauj šajās telpās uzņemt klientus, iepazīstinot ar saviem un vairāk kā 70 citu ražotāju produktiem. Visu augustu iepriecinājām klientus ar atlaidēm un īpašajiem piedāvājumiem. Jaunums veikalā ir hēlija baloni, kas, manuprāt, ir lielisks papildinājums jebkurai dāvanai svētkos. Redzam, ka klientiem tas patīk, un labprāt izmanto šo iespēju. Augusta izskaņā labprāt iepriecinājām klientus ar PIKU produktu īpašajiem piedāvājumiem un dāvanām manā dzimšanas dienas nedēļā. Noslēdzošanā vasaras mēnesī es piedzīvoju patiesi sirsnīgu kopā būšanu ar ģimeni un draugiem, un nosvinēju savu trīsdesmit piekto dzimšanas dienu.

Es būšu godīga, ka teikšu, ka pēdējais gads, pusotrs ir bijis visai trauksmains. Dažādas pārmaiņas, lieli ieguldījumi, risku uzņemšanās, ierobežojumi un izaicinājumi ir tie, kas manī raisīja šaubas un nopietni lika pārdomāt abu uzņēmumu dzīvotspēju. Manas domas nemitīgi malās ar jautājumu, cik ilgi es vēl nodarbošos ar biznesu, kāds ir bijis tā sākums, kur esmu šobrīd, un daudz domāju, kādas būs tā beigas. Tas viss ir licis rakties dziļāk, jautājot, kāpēc es to daru, kas ir mans vadmotīvs, un, kas neliek apstāties pat tad, kad liekas - NU IR VISS. Tas prasījis daudz iedziļināšanos sevī, mazliet laiku prom no PIKU, kā arī savu vērtību pārskatīšanu un nostiprināšanu. Līdz visbeidzot, pie manis atnāca dažas atklāsmes, pateicoties dzirdētajam un saklausītajam konsultācijās, mācībās un vebināros.

Padalīšos ar kādu domu, pie kuras es nonācu, skatoties "Dana ar kasti" vebināru. Es sapratu, ka bizness ir bezgalīga spēle. Tā nav ierobežota spēle, kurai ir uzlikts kāds konkrēts termiņš vai noilgums un, ja nav rezultātu, vai saskaros ar grūtībām, tad viss beidzas. Bezgalīgajai spēlei biznesā nav beigu, bet ir dažādi mainīgie – komandas spēlētāji, kas nāk un iet, spēles noteikumi, pēc kādiem spēlējam un ārējie/iekšējie apstākļi, kas nemitīgi mainās. Un es spēlēju šo spēli nevis, lai uzvarētu kādu, bet lai gūtu prieku no pašas spēlēšanas.  

Tas man palīdzēja saprast un apzināties sevi kā uzņēmēju, ko iepriekš bieži apšaubīju, lai gan man ir veseli divi uzņēmumi, kas ir atpazīstami, klientu mīlēti un aktīvi darbojas. Šobrīd patiesi varu teikt, ka es esmu uzņēmēja, kuras pienākums ir atrast un pamanīt iespējas, salikt kopā savu līdz šim iegūto pieredzi, uzkrātās zināšanas un pieejamos resursus, un realizēt idejas. Un pats galvenais, to visu darot, īstenot savu misiju.

Savu misiju un lielo "kāpēc" jautājumu, es esmu ilgi šķetinājusi un laimīgā kārtā man jau ir skaidrāka vīzija kā bija, kad sāku darboties. Vispār jau tā vienmēr bijusi manī iekšā, man tikai vajadzēja sevī ieklausīties, lai saprastu, kas tas ir.

Man ārkārtīgi patīk radīt produktus, kas var uzlabot citiem dzīvi, iedvesmot vecākus uz skaistu bērnistabu iekārtošanu, māju sajūtu, lielisku atmiņu radīšanu un kopā būšanas laiku. Mēs ar PIKU un Mazās cilts komandu varam radīt prieku bērniem, un iedvesmot bērnu mammas, vecākus pārmaiņām. Iedvesmot, lai vairotu visas ģimenes labsajūtu, kāda, iespējams, mūsu bērnībā nebija. Mana misija ir padarīt pasauli labāku - tādu, kurā mēs iepriecinām un iedvesmojam pašus mazākos - bērnus, jo viņu prieks ir tik īsts un dzīvelīgs. Viņu acis dzirksteļo, un smaids allaž spēj iedvesmot vecākus darīt un vairot labo.

Reiz kādā grāmatā es izlasīju, ka tās autors grāmatas noslēgumā uzrakstīja, ko viņš darītu, ja viņam būtu miljons, tāpēc izdomāju arī savu atbildi šim jautājumam. 

JA MAN BŪTU MILJONS, es radītu PIKU māju, vietu, kur vecāki varētu iedvesmoties, lai radītu bērniem fantastiski skaistas, īpaši iekārtotas bērnistabas. Tā būtu trīsstāvīga māja, kur mājas pirmajā stāvā būtu neskaitāmas bērnistabas, dažādos stilos iekārtotas, kā arī salons, kur apskatīt jaunākos produktus, dizainus, un smelties idejas, lai realizētu tās savās mājās. Otrajā stāvā būtu iekārtota PIKU darbnīca, kur PIKU komanda radītu produktus. Un trešajā stāvā būtu mana ideju darbnīca, kur notiktu tikšanās un radošās darbnīcas bērniem. Es vēlos radīt vietu, kur katrs, kas ienāk ienirst bērnības sapņu pasaulē, kuru caurstrāvo prieks, iedvesma, kopābūšana un uzdrīkstēšanās. Vēl es piedalītos un atbalstītu projektus, kas vairo bērnu labsajūtu, lai mazās sirsniņas būtu samīļotas, pasargātas un prieka pilnas. Un atbalstītu jaunos uzņēmējus palīdzot spert pirmos soļus, iedrošinot, mentorējot un atbalstot viņus, lai viņi realizētu savas idejas. Es patiesi ticu, jo vairāk laimīgāku bērnu, savus sapņus realizējušu cilvēku, jo labāk būs visiem, visiem.

To visu jau "pamazītiņam" daru, bet lai realizētu šo ideju vērienīgāk, es dienu no dienas mācos ko jaunu. To man māca PIKU un Mazā cilts. Te esmu apguvusi tik dažādas prasmes, par kurām iepriekš nekad nebiju domājusi vai izmēģinājusi uz savas ādas. Tik dažādās lomas un pienākumi - uzņēmuma vadītāja, zīmola vēstnese, jaunu produktu izveide, veikala iekārtošana, mārketinga aktivitātes, foto un video sesijas, sadarbības ar partneriem un piegādātājiem, ražošanas procesi, materiālu izpēte un iegāde, komunikācija ar klientiem, un kas tik vēl ne, ļauj redzēt, kas padodas un patīk, kā arī, kas ir jānodod darīt kādam citam no komandas vai jāpiesaista kā ārpakalpojums. PIKU man māca arī to, kā būt īstai, kā būt neperfektai, kā darīt un iet uz priekšu. Kā būt atvērtai pret savu ģimeni, pret savu komandu, pret tiem, kas mums seko, kas ir ar mums ikdienā. Kā pulcēt cilvēkus, kas ir ar līdzīgām vērtībām, ar ticību labajam, ar vēlmi attīstīties, augt. Darīt no visas sirds un ļauties aicinājumam padarīt šo pasauli labāku. PIKU katru dienu ļauj man izpausties kā personībai, un ar PIKU es katru dienu varu atklāt sevi no jauna.

Mana veiksmes atslēga noteikti ir mana komanda - gan darba rūķi darbnīcā, gan ģimene. Vīrs Andris ir mani atbalstījis no pirmās dienas un dēliem Ralfam un Mikam ir patiesa interese, ko mamma katru dienu ar tādu aizrautību dara. Man ir liela ģimene - sešas māsas un divi brāļi. Mēs visi viens otru atbalstām un esam ļoti tendēti uz pašattīstību, vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus, savām ģimenēm dodot to, kas mums pašiem bērnībā varbūt nebija vai trūka. Un tas ir tas, kas mūs pašus satuvina un liek turēties kopā, kā tādam kodolam.

Manā PIKU komandā ir burvīgi darītāji un sava amata cienītāji. PIKU mēs tolaik sākām ar vīru un palīdzēja arī ģimene, bet tagad mēs esam jau izauguši par 8 cilvēku komandu, kurai uz sezonu dažkārt pievienojas vēl cilvēki.

Mana māsa Sofija ir mans atbalsts un palīgs ik dienas, viņa palīdz tikt galā ar visu uzņēmumu dokumentāciju, finansēm, maksājumiem, piegādātājiem. Parasti viņa mani iedrošina realizēt idejas, kas iešāvušas naktī un ar kurām iepazīstinu komandu pie rīta kafijas darbnīcā. Beatrise ir klientu pasūtījumu speciāliste, kas palīdz tikt pie vēlamā PIKU produkta, un spēs ātri un sirsnīgi atrisināt jebkuru klienta jautājumu. Jānis, Marina, Dmitrijs – ražošanas komanda, kuru pārziņā, meistara Jāņa vadībā, darbi rit precīzi kā Šveices pulkstenis un neapstājas ne uz mirkli. Vienmēr možā grāmatvede Elīza, kas saliek visu pa plauktiņiem. Tad vēl mūsu radošā komanda, kas piesaistīta uz dažādiem projektiem – jaukā mārketinga un video meistare Ginta, stilīgā stiliste Ieva, fantastiskā fotogrāfe Laura, tagad arī zīmola satura veidotāja, žurnāliste Lauma. Mazā cilts veikala komanda – kompetentā veikala vadītāja Evija, pārdošanas speciālistes Emīlija un Kate. Viņu pārziņā ir skaistais Tērbatas ielas veikals, kur atrast labāko un klientu vēlmēm atbilstošāko dāvanu. Man ir paveicies sastapt cilvēkus, kuriem ļoti patīk darīt savu darbu un visi kā viens ar prieku dodas uz darbu, tic uzņēmumam, tā idejām un izaugsmei. Un tic man kā vadītājai - tas man daudz nozīmē. Mums ir viss – idejas, iespējas, resursi un potenciāls, galvenais ir darīt. Un mans uzdevums ir ik pa laikam komandai atjaunot vīziju un doties tālāk.

Ja runājam par to, kas nav izdevies, tad tās ir idejas jauniem produktiem vai jauniem projektiem, kuras nerealizējām dažādu apstākļu dēļ. Reizēm dēļ mūsu pašu iztrūkstošajiem resursiem, reizēm arī dēļ izejmateriālu cenām, kas arvien pieaug, un piegādātāju tempiem, kas daudz ko apstādina. Lai arī kā plānojam un rēķinām, biznesā arvien parādās mainīgie apstākļi, mūs ietekmē gan ierobežojumi, gan dažādas nianses, kas notiek tepat Latvijā un pasaulē.

Nobeidzot šo vadītājas sleju, gribēju piebilst, ka, protams, ne vienmēr viss ir tik labi un rožaini. Gan man personīgi, gan uzņēmumos ir grūtie periodi, kad parādās pārāk daudz šķēršļi un nekas nepadodas. Tad bieži vien nepieciešama pauze, lai varētu apdomāt visu. Procesi, protams, tajā brīdī neapstājas, bet jauda sarūk vismaz uz pusi. Tad mācos ļauties un paļauties. Ļauties procesiem uzņēmumā, paļauties uz komandu, ļauties darbam un atpūtai, ļauties tam, kas notiek, lai arī tas tajā brīdī galīgi nešķiet labi un ļoti gribas pretoties. Ļauties PIKU pabūt bez manas klātbūtnes, paskatīties no malas, ieraudzīt citām acīm. Ļauties, kurp mūs aizvedīs šis piedzīvojums. 

Tas arī ir mans šī gada, kas sākās pēc manas dzimšanas dienas, moto – ļaujies, ka viss notiks kā jānotiek. Uzticies sev! Tu atradīsi iespējas, kā sakārtot, kā atrisināt, kā realizēties.

Tiekamies jau pēc mēneša, kad rudens savā zeltumā būs atnesis jaunas sajūtas un garšas, kuras izstāstīt arī jums. Uz tikšanos!