PIKU SARUNAS - 1. saruna "Bērnu miedziņš"

Laima - mamma Ralfam (8 gadi) un Mikam (2 gadi). Divi dēli un divas pilnīgi dažādas miega pieredzes. Ar dēliņu Ralfu Laima gulēja kopā vienā gultā, lai būtu ērtāk naktī pabarot, lai nav jāceļās un jāpārliek atkal blakus gultiņā. Laikā, kad Ralfs piedzima, dzīvoklī nebija atsevišķas bērnistabas, tāpēc visi gulēja kopā vienā istabā un gultā. Ar laiku, gulēšana kopā ar vecākiem kļuva par problēmu, jo bērns vairs negribēja gulēt atsevišķi. Tas sāka ietekmēt attiecības ar vīru un kopējo ģimenes labsajūtu. Lai Ralfs gulētu savā istabā, nākamajā mājvietā vecāki Ralfam iekārtoja bērnistabu un šajā procesā arī tika radīta pirmā PIKU lampiņa - gaismas burts "R", kas personalizēja istabu un mudināja Ralfu gulēt savā istabā. Tā vecāki atrisināja to, ka Ralfs sāka gulēt savā istabā savā gultā, lai gan joprojām Ralfam ik pa laikam patīk gulēt kopā ar vecākiem.

Ar Miku bija citādāk. Tā kā gulēšana kopā ar mazuli ietekmēja ģimenes pašsajūtu (muguras sāpes, neizgulēšanās, attiecības ar vīru, utt.), Laima nolēma, ka jau no pirmās dienas Miks gulēs atsevišķi. Tā Miks gulēja šūpulītī blakus gultai un Laima celās, cik reizes nepieciešams, pabaroja mazo, bet neņēma blakus gultā. Vēlāk, apmēram piecu mēnešu vecumā, Mikam tika iekārtots savs stūrītis Ralfa istabā un viņš gulēja savā istabā, lielākā gultiņā. Tas, protams, nenozīmēja, ka Miks necēlās naktīs, Laima cēlās naktīs un devās uz blakus istabu bērniņu pabarot cik reizes vien nepieciešams. Ap astoņu mēnešu vecuma Laima veica "miega treniņu" pēc kura Miks sāka gulēt pilnas naktis. Tas pozitīvi ietekmēja visas ģimenes un īpaši Laimas miega kvalitāti, tāpēc Laimas pieredze rāda, ka izgulējusies mamma - laimīga mamma.

Pēc Laimas novērojumiem, tas, kas palīdz bērniem aizmigt ir asociatīvās lietiņas un rituāli - Mikam tā bija sedziņa, knupītis, silta vanniņa pirms miega, kā arī gaismas burtiņs, kad deva mazu gaismiņu pirms vakarā. Katru nakti līdz gandrīz gada vecumam, Mikam istabā miegam tika izmantota baltā skaņa. Vēl bērniņa uzmanīšanai tika izmantots video monitors jeb video aukle. Tas palīdzēja novērot bērna miedziņu un redzēt, kā bērniņš guļ un kā mostas.

Agrita - mamma Leldei (7 gadi), Kasparam (4 gadi) un Lailai (8 mēneši). Ar vīru vadās tikai pēc sajūtām. Vecākā meitiņa Lelde no pirmajiem mēnešiem gulēja visu nakti savā gultiņā. Agrita ļoti izbaudīja šo laiku. Savukārt ar Kasparu gulēja kopā. Kaspars joprojām naktīs ceļas un nāk pie vecākiem. Kad Kaspars vēl bija zīdainītis, cēlās ik pa stundai. Tas bija ļoti grūts laiks. Jaunākā meitiņa Laila jau no sākumā tika likta "ligzdiņā", vecāku gultā. Tādā veidā tika atvieglota krūts barošana. Laila joprojām guļ vecāku gultā. Agrita ar vīru smej, ka jāiegādājas 3x3m gulta, lai visi tur ietilptu. Agrita meitiņu sāka radināt atsevišķā gultiņā, bet bērns nevēlas tur gulēt un ļoti protestē. Arī Kaspars baidās viens pats gulēt savā istabā, tāpēc labprāt guļ kopā ar vecāko māsu Leldi.

Gulētiešanas rituāls - katru vakaru lasa pasaku, līdz bērni iemieg. Tikai tad var iet prom no istabas. Vecākie bērni gulēt iet ap 22:00. Laila iet gulēt pirms pusnakts. Tas ir apzināti, lai vecāki kopā var jaunāko meitiņu var doties gulēt vienlaicīgi un tā pagarināt nakts miegu. Diendusas brīvdienās lielākie neguļ. Kaspars diendusas guļ tikai bērnudārzā. Lai bērni mierīgi aizietu gulēt, Agrita uzskata, ka tos ir jānokausē ar dažādām aktivitātēm un tā katru dienu. Pēc Agritas novērojumiem, tas, kas palīdz bērniem aizmigt un rada drošības sajūtu, ir naktslampiņa un Agritas ģimenē ir jau divi gaismas burtiņi, kuri tiek izmantoti naktsmiegam.

Laura - mamma Frenklinam (5 gadi) un Melānijai (2 gadi). Kad Laurai piedzima pirmais bērniņš Frenklins, dzīvoklī nebija iespēja gulēt atsevišķā istabā. Laurai likās - kā vispār var likt gulēt atsevišķā istabā? Tā nostiprinājās Lauras uzskats, ka pašsaprotami, ka bērnam līdz 1,5 gadiem jāguļ vecāku istabā. Pēc noteikta laika, Frenklins veiksmīgi pārcēlās gulēt uz savu istabu, jo tajā laikā ģimene pārvācās uz jaunu mājvietu. Bērnam bija jauna istaba, jauna gultiņa un tas sekmēja pozitīvu pārcelšanos uz atsevišķu istabu. Gulēt atsevišķā istabā sāka ar diendusām. Vēlāk arī pa nakti. Frenklins joprojām šad tad naktīs mēdz nākt uz vecāku gultu. Saka, ka bail no tumsas utt. Bet, kad piedzima māsa, brālis laikam juta, ka nevajadzētu traucēt un nākt uz vecāku istabu. Frenklins sākot ar 2 gadiem gulēja savā gultā. Uz 4 gadiem atkal sāka nākt uz vecāku istabu.

Melānijai līdzīgs stāsts. Tā pati Lauras filozofija sākumā. Māsa gulēja pie vecākiem, bet šoreiz ar gulēšanu gāja traki. Sākumā pirmie 3 mēneši bija perfekti. Ielika gultiņā un pati aizmiga. Tas bija liels patīkams periods. Bet tad ap 4 mēnešiem sākās problēmas un cēlās bieži naktī. Ar Frenklinu ļoti labi nostrādāja šis - kamēr māsa gulēja ar vecākiem, Frenklins blakus istabā visu dzirdēja, jo bija atstātas vaļā durvis. Tas bērnam radīja drošības sajūtu, kas ļāva mierīgi gulēt savā istabā. Kad Melāniju pārcēla uz brāļa istabu, beidzot bija rezultāts - māsa sāka gulēt visu nakti atsevišķā istabā, savā gultiņā. Laura centās pielietot miega treniņu, bet tam nebija rezultātu, un šī metode Laurai nepatika. Vecāki sēž blakus bērnam istabā, padzied dziesmiņu līdz iemieg, iededzina lampiņu. Kad Melānija modās pa nakti, viņu apzināti nenesa atpakaļ uz vecāku istabu. Baroja tur pat bērna istabā. Kad pārstāja barot pa naktīm, beidzās arī mošanās. Lietas, kas sekmēja bērnu miegu - ēterisko eļļu tvaika difūzeris, baltā skaņa, naktsgaismiņa.

Paula / "Miega Pele" - mamma Mārtiņam (3 gadi). Pēc Mārtiņa piedzimšanas pirmo mēnesi Paula ar mazuli gulēja kopā un baroja turpat gultā. Sākumā bija diezgan traki. Bērnam sajaukusies diena ar nakti. Bērns naktī cēlās un vairākas stundas bija nomodā. Pēc laika sakārtojās nakts un dienas izjūta un viss bija labi. Pat draugi brīnījās par tik labu bērna miedziņu. Pie vecāku gultas tika piestumta gultiņa, lai turpmāk Mārtiņš varētu gulēt tur. Atsevišķi, bet pie vecāku gultas. Tā ir iespējams radīt klātesamības sajūtu - naktī uzliekot roku. Vēlāk uzlika gultai redeles un atbīdīja nostāk no vecāku gultas. Par miegu - vienmēr vadījās pēc bērna noguruma pazīmēm. Kā nedaudz nogura, uzreiz lika gulēt. Paulas novērojums - svarīgi neaizlaist līdz niķim. Bet tad vienā brīdī kaut kas pēkšņi notika, ap sešiem mēnešiem viss sāka izsisties no ierastā ritma. Mārtiņš sāka biežāk mosties naktī. Lai palīdzētu iemigt, Paula vairāk mazo baroja, lika sev tuvumā. Pasliktinājās arī diendusas. Situācija sāka pasliktināties, pati Paula gulēja kādas 4h diennaktī. Sāka brukt arī attiecības ar vīru, jo bija ļoti grūti. Tajā laikā Paula sāka lasīt un iedziļināties šajā tēmā - bērna miegs. Meklējot informāciju, atrada miega konsultanti Kanādā, kas palīdzēja sakārtot visas šīs lietas. Izrādās, tas, ko vajadzēja izdarīt, no trīs diendusām vajadzēja pāriet uz divām. To vajadzēja ieviest jau no 6 mēnešiem. Citādāk tas veidojās apburtais loks. Sāka vairāk celties naktī un nogurt pa dienu. Sākārtojot ritmu, sakārtojās arī viss pārējais. Ir kāpumi un kritumi, bet tādas problēmas vairs nav bijušas. Tagad Mārtiņam ir vairāk kā 3 gadi. Vēljoprojām guļ vienā istabā, bet savā gultiņā. Diendusai ir ļoti liela nozīme kopējā miega kvalitātē, tā pat, kā Ikvakara rutīnām. Grāmatas, bučas, apskāvieni un gultā iekšā. Laba miega pamatā ir dienas ritms, kas piemērots bērnam. To Paula novēroja savā un citu bērnu ikdienā,  tāpēc izmācījās par miega konsultanti un tagad sniedz palīdzību miega jautājumos arī citiem vecākiem.

Miega Peles ieteikumi, kā varētu uzlabot situāciju un kādi varētu būt iemesli miega traucējumiem:

• 4 gadu vecumā bērnam vajag vismaz 11h miega. Ja iet gulēt pārguruma stāvoklī, ļoti vēlu, bērnam sāk aktivizēties stresa hormons. Tajā brīdī mošanās naktī var rasties tieši dēļ pārguruma un stresa.
• Aizmigšanas asociācija. Ja bērns aizmieg tikai vecāku klātbūtnē, tad pamostoties iet meklēt to asociāciju, kas bija aizmigšanas brīdī. Risinājums - aizvest atpakaļ uz istabu. Ja vajag, var pasēdēt blakus līdz bērns aizmieg. Vēl labi nostrādā šāda metode - bērnu liekot gulēt, kādā brīdī mamma bērnam pasaka: "Ups, aizmirsu paskatīties, kas ar gludekli/kūku/izmazgāto veļu notiek." Pasaka bērnam, ka aizies apskatīties un uz mirkli iziet no istabas,  tad nogaida un nāk atpakaļ. Tā bērns saprot, ka var palikt arī kādu mirkli viens. Ideālā variantā būs jau aizmidzis.
• Gulētiešanas noteikumi. Izskaidro bērnam saprotamā veidā, kāpēc bērnam jāguļ savā istabiņā.
  
• 3-4 gadi ir tas laiks, kad bērnam sāk zust vajadzība pēc diendusas. Tas var veicināt mošanos naktīs.  Par šo vairāk lasi Miega Peles mājaslapā - https://bernamiegs.lv/diendusas-garums-bernudarza-vai-ir-japieves-uzmaniba/
  
• Par bērnistabas iekārtošanu - ieteicams gulēt vienā istabā ar bērnu līdz 6 mēnešu vecumam. 1 gads būtu optimāli. Pēc gada jau var domāt par savu istabu.
  
• Kamera - labs risinājums, ja gulēšana ir atsevišķās istabās. Lai redzētu un dzirdētu, ko mazulis dara. Tas palīdz novērot arī tādas situācijas, kad bērns ir tikai ieraudājies pa miegam, nevis pamodies pavisam.
• Diendusas bieži ir tas, kas ietekmē miegu kopumā, mošanos naktīs, utt. tāpēc svarīgi ir paskatīties uz bērna diendusām un miega režīmu.
  
• Kad diendusa izzūd, ir svarīgi, lai bērnam tā pat būtu iekļauta atpūta. Mierīgas aktivitātes pa dienas vidu, piemēram, grāmatas palasīšana, mierīgas mūzikas paklausīšanās. Bērnam atpūta ir vajadzīga, lai enerģija pietiktu līdz vakaram.
  
• Ierraudāšanās miegā, naktī. Bieži vien 10-15min ir vajadzīgas, lai ieietu citā miega fāzē. Bērns var būt aizmidzis, bet raud. Ja pagaidītu, tad bērns visticamāk aizmigtu. Citreiz dodoties bērnu mierināt tieši var lieki pamodināt. Uz noguruma pamata bērni raud miegā. Protams, katra situācija ir jāizvērtē.
  
• Pa nakti noteikti vajadzētu gulēt aptumšotā istabā. Pa dienu arī būtu ieteicams. Tajā brīdī, kad bērns guļ tumsā, pastiprināti izstrādājas miega hormons melatonīns. Tumša istaba palīdzēs pagarināt diendusas.
  
• Gulēšana uz vēdera. Ja bērns prot apvelties uz vēdera un apvelties atpakaļ, tātad viņš  kontrolē situāciju, un var aizmigt uz vēdera. Ja nemāk apvelties, tad labāk gulēt uz muguras.
  
• Jo tukšāka gulta, jo labāk. Stingrs matracis, palags ar gumiju, guļammaisi. Pat segai nav tādas vajadzības, lai bērns to saprastu. Šis ir ieteicams no drošības viedokļa.
  
• Cik gados ņemt nost gultas redelītes? Jo ilgāk dzīvos ar gultas maliņām, jo mazāk miega problēmas būs. Ideālais vecums, kad pāriet uz lielo gultu/gultu bez maliņām - ap 3 gadu vecumu. Citādāk sāksies tipināšana pa nakti uz vecāku gultu. Ja pāragri noņem redeles, sākumā ir medusmēnesis, kad bērns smuki guļ, bet pēc kāda laika bērns saprot, ka var izrāpties laukā no gultas pats un tad sākas vakara un nakts staigāšana.
• Ēteriskās eļļas, mīllupatiņa vai jebkas cits, kas var palīdzēt miegā. Labi vai slikti? Palīglīdzekļi ir pozitīvi. Palīdz labāk gulēt. Bērns kādā brīdī dabīgi izaugs no tā visa un vairs nebūs interese. Organiski atdalīsies. Šīs lietiņas labi strādā arī ikdienišķās situācijās, kad kaut kas nav labi un bērnam vajag šo pazīstamo lietu un drošības sajūtu, ko tā sniedz.

Nav komentāru

Komentēt